A. S. Puškina, "No Pindemonti": analīze dzejoļa. Vēsture radīšanas

1836. gadā Aleksandrs strādāja Kamennoostrovsky ciklu, publicē tikai pēc viņa nāves. M. Yu. Lotmans uzskata, ka daži no sērijas vārsmas var uzskatīt kalngals Puškina radošuma un viņa poētiskā testaments. Jo cilpu pārstāvēta vismaz 6 gab (precīzs pieder tai kādu citu nav zināms). No tiem 4 dzejoļi ir apzīmēti ar romiešu cipariem. Mēs esam ieinteresēti šajā produktā, "No Pindemonti" (žanrs - dzejoli), tā ir tikai daļa no cikla. Pārējās trīs tā - "laicīgo spēks", "imitācija italiyanskomu" un "Desert Tēvi un sieva bez vainas." Visās šiem darbiem, ir daudz reliģisko un kristiešu simboliem. Tomēr tie trūkst dzejolis, "No Pindemonti".

Vēsture radīšanas

Tas mums palīdzēs izgaismot tās nozīmi. Ko var teikt par darbu, kas interesē mūs? Dzejolis "No Pindemonti" analīze , ka mēs veicam šodien pieder vēlu darbu autors. Viņa ideja radās, kad dzejnieks predyval valstī, kas atrodas netālu no Sanktpēterburgas, 1836. gadā tajā pašā gadā viņš izstrādāja savu plānu pabeigts dzejolī. Tomēr tikai 1855. gadā tā tika izdota darbu "No Pindemonti". Analīze šī datuma liecina, ka Aleksandrs Puškins bija vairs dzīvoja laikā (viņš nomira 1837. gadā). Tādējādi, šis darbs tika publicēts pēc viņa nāves. Un tas nav tāpēc, ka Puškina nevēlējās to izdrukāt. Gluži pretēji, viņš centās viņa labākais, lai pārliecinātos, ka cenzūra bija neatbildētos darbu "No Pindemonti". Analīze, ko pētnieki veica pēc viņa nāves, liecina, ka Aleksandrs tā pat mainīja nosaukumu viņa radīšanu.

Hoax Aleksandra Sergeevicha Puškina

Lielākā daļa literatūras kritiķi šobrīd sliecas domāt, ka nosaukums mēs esam ieinteresēti produktā - mānīšana. Tam nav nekāda sakara ar stāstu dzejolis, ideja par "No Pindemonti". Analīze parādīja, ka teksts sākotnēji tika saukta "No Alfrēda Misē", tomēr, Puškina nolēma mainīt nosaukumu, jo gribēja redzēt darbu publicēšanu. Cenzūra no laika nebūtu garām atsauci uz presē par lielajiem romantisko rakstniekiem no Francijas. Iemesls - jūlijs revolūcijas, kas notika 1830.gadā. Nikolajs I nevēlējās atvērt atstarpēm valstī izplatīt informāciju par to. Tā rezultātā, Aleksandrs nolēma mainīt agrāko nosaukumu, nevis nosaukumu franču rakstnieks, izmantojot nosaukumu Ippolito Pindemonte, itāļu dzejnieks.

Daudzi uzskata, ka šī izvēle nebija nejauša. Divi no šiem autoriem atrada tēmu brīvību. Turklāt, viņi runā par cilvēka radīto situāciju sociālo realitāti. Tomēr Ippolito Pindemonte nebija zināms Krievijas sabiedrībai, tāpēc Puškina nolēma izmantot savu vārdu savā darbā "No Pindemonte". No mānīšana stāsts, tomēr, nav tik skaidra. Būtu teikt, ka šāda veida idejas (brīvības, opozīcijas) ir raksturīgi visu literārās kustības, kā romantisma. Daži pētnieki uzskata, ka itāļi, un francūzis nav būtiskas līdzības ar Aleksandrom Sergeevichem. Viņi norāda, ka fakts, ka apzināta sagrozīšana par lasījumā sabiedrības - viltus atsauces.

produkts kompozīcija

Dzejolis var sadalīt 2 daļās (dažas izolētas 3), kas ir pret viens ar otru. Liriskā varonis "No Pindemonti", un viens un otrs ir par sistēmu, to dzīves vērtībām. Lasītājs Pirmais iet caur virkni negāciju sociālo lomu un politisko institūciju. Mēs runājam par cenzūras, kariem, nodokļi. Tas dod dzejoli klasisku toni. Princips, kas izmanto Puškina šeit sauc par "izsmeļošs nodaļa."

Par izsmeļošs dalīšanas princips

Tās būtība slēpjas faktā, ka motīvs vai tēma ir dalīts ar maksimālo iespējamo skaitu iespējām, kuras ir uzskaitītas virkne līdzīgu dizainu. Šis princips ir dzeja, ir raksturīgs klasiskā stilā, bet ģenētiski saistīti ar seno dziesmu. Viņš mācīja krievu dzejnieku Puškina ēru, taču ir saglabājusi savu klasisko pieskaņas. Par izsmeļošu dalīšanas princips tiek izmantots ne tikai pirmajā daļā. Visi mēs esam ieinteresēti dzejolī ir gandrīz pilnībā balstās uz to. No četriem šādiem "nodaļa" ir viss teksts. Pirmais Puškina uzskaitīts, kas viņam nav kurnēšana, tad - pēc tam, no kuras viņš nevēlas paļauties. Turklāt, Aleksandrs saka, ka neviens gatavojas sniegt ziņojumu, "tikai atļauties."

Otrā daļa no dzejoļa

Vērtības juta pozitīvi tiek parādīti otrajā daļā. Turklāt, šeit tā runā par vienu no galvenajām idejām dzejoli. Puškina saka, ka nevajadzētu "pieturēties pie ne sirdsapziņas, ne domas, nav kakla uz livreja", "par iestādēm."

Aleksandrs saka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz fiziskās un garīgās brīvības, kas nevar veikt to nekādus citus cilvēkus vai valsti. Visas pārējās tiesības ir bezjēdzīgs, tas fiktīvi. Vislielākā laime lirisko varonis ir būt persona apbrīnot mākslas darbus, "brīnums", "dabiskais skaistums."

Asociācija ar senatnes

Saskaņā ar SA Kibalnik zināmo literatūras kritiķis, savā darbā "No Pindemonti" Puškins skaidri izmantoja klasisko pamatu. Gan uz būtību un līmeni veidlapas (Alexandrine) dzimis asociācija ar senatnes. Tomēr tas joprojām ir tikai līmenī ēnā, ja no saturs produktā nav sastopami seno asociāciju. Aleksandrs aizstāv ikviena cilvēka uz ārējo un iekšējo brīvību. Viņš slavē baudīt mākslu, kopību ar dabu. Tas viss ir pretstatā veikšanu varas, ambīciju veltīt savu dzīvi sabiedrisko pakalpojumu. Pēc Horace darbiem, romiešu dzejnieks, ir līdzīgas idejas.

Apstrāde Puškina radošumu Horācijs

Viņa darbi ir bijuši ieinteresēti Puškina gados, mācot pie licejā. Visi uzskaitītie motīvi iepriekš ir analogu krievu dzeja 1800-1810 gg. Tas ir, it īpaši, dzejoļi no Aleksandra licejā, piemēram, "sapņotājs", "pilsēta", "ziņu Yudin". Puškina sākumā periodā savu darbu, lai radītu attēlus epikūrietis dzejnieku, nosacījumu pietiekami. Tradīcija parasto dzeja Horācijs ir noraidīta tās diezgan ātri. Puškina in 1830s bieži vērsās tieši pie sasniegumiem senatne. Viņš pārcēlās no tradicionālās romiešu un grieķu burtiem dzīvot attēlus no imitācijas Horācijs viņa paša dzejas veikts franču stilā.

Attīstība Puškina attīstībā radošo mantojumu Horācijs

Motīvi, tuvu radošumu autora izteikts savā darbā "No Pindemonti" tūlītējiem jūtām Alexander. No dzejolis daba ir ļoti tālu no konvencijas, tāpēc, ka tas ir iespējams ieteikt atgriešanos šo tradīciju, jau sen ir noskaidroti. Tomēr radīšanai Aleksandra 1830s ir daudz vairāk raksturīgs apelācijas tieši seno dziesmu (lai gan tas attiecas galvenokārt uz pārskaitījumiem), nekā asimilācijas tās tēmas un attēlus caur prizmu mūsdienu dzejas. Attīstība Puškina attīstībā varenā Romas dzejnieka radošo mantojumu, kas iegūta no seniem simboliem par konkrētu dzīvu attēlus no imitācijas Horācijs Francijas stilā ar lielāko šī autora. Patiešām, Aleksandrs rakstīja: "Man ir uzcelts piemineklis ..." tikai 1,5 mēnešus pēc izveidošanas dzejolis, kas mūs interesē. Tulkojums no romiešu dzejnieka dzejolī "Uz Pompey Waru" attiecas uz 1835.. Pat agrāk, 1833. gadā, Aleksandrs strādāja par tulkojumu viens no otra Odes uz Horācijs - "Lai Mecenāts". Tomēr pēdējais no šiem darbiem nebija pabeigta. Puškina veica tulkojumu dzejolis 8 no 36. Tomēr pat šis nelielais fragments var izsekot uz vispārēju līdzību šo darbu ar dzejolis "No Pindemonti".

Līdzība dzejolis "No Pindemonti" ar oda par Horācijs "uz Mecenāts"

Saskaņā ar sākumā darbu Horācijs (tulkojumā "Kings pēcnācējs aizbildni ..."), mēs runājam par cilvēka tieksmi, kas ir svešs dzejnieks. To pašu, ko mēs redzam dzejolī "No Pindemonti". Puškina teica par cilvēktiesībām, uz kuru tas nebūt nevēlas, un kas nav novērtēti.

Var atzīmēt, un vēl viena interesanta sakritība. Pēc Horace pieprasījuma kļūtu par izvēlēto nepastāvīgu pūlis Pievienojās: paradumu darba lauksaimnieks, tad tendence klusā dzīvi, aizraušanās medības un veikšanu varoņdarbiem par kaujas laukā, vilci uz tālu reisos. Beigās mēs redzam to, ka darba šī autora pretnostatījumu savu dzīves filozofiju citiem īpašība.

Composite iezīmes darbus Puškina un Horācijs

Neapšaubāmi, ir jāatzīmē, ka sastāvs dzejoļa "No Pindemonti" ir līdzība ar kompozīcijas oda rakstiskas Horācijs. Romiešu dzejnieks pirmā daļa no darba, piemēram, Aleksandra, tika izveidota, pamatojoties uz izsmeļošu nodaļas. Tas Horace runā par veikšanu citiem cilvēkiem. Pēc Aleksandra Sergeyevich tas ir arī par tiesībām, bet gan par tiem, kas vēlas ne viņš, un citiem, tiem, kuriem neviens vērpšanai galvu. No dzejoļa "No Pindemonti" autors attīsta tikai vienu motīvs tiem, kas ir pie Horace valsts darbību, jaudu. Romiešu dzejnieks uzreiz lec deklarācijas saviem centieniem. Pēc Aleksandra Sergeyevich pirms klasificēto vienaldzība pret "skaļi tiesībām". Finālā "pozitīvais" daļa, mēs esam ieinteresēti produktā var atrast līdzības motīvus baudot mākslu un dabu.

Atšķirība produkts no Puškina ODE Horācijs

Attiecībā uz vispārējo priekšstatu, ka Puškins ir nedaudz atšķirīgs. Atšķirībā no daudziem cilvēka tieksmi Horācijs uzskatīja, ka vienīgais veids, ar kuru viņš var personīgi atrast laimi - dzeju. Tomēr Aleksandrs Sergeyevich "laime", ir brīvība. Viņš nevēlas, lai dotu "nevienam ziņojumu", "kalpot un iepriecināt", tikai sev. Tas viss pierāda, ka tēlainība un sastāvs Odas no Horācijs "uz Mecenāts" Alexander izmanto "No Pindemonti" savā darbā. Puškina, tomēr maz ticams, ka atkal pievērsās izveidi romiešu dzejnieks. Visticamāk, sastāvs odes un attēlus no 1833, tiek saglabātas savā atmiņā (strādājot par tulkojumu).

Atsauce uz "Hamlets"

Papildus Horācijs dzejoļa "No Pindemonti", un atsaucas uz Šekspīra "Hamleta". Tas ir apmēram trīs kārtu "vārdiem" Puškina dzejolis. Aleksandrs to izmanto, veicot punktu par to, kā vara pieder literāro darbību. Tomēr liekvārdība faktiski okupēja to karaļus un neizglītots iedzīvotāju.

"No Pindemonti": ideja

Puškina nozīmē produkts ir paust mīlestību brīvības, pretstatā radīto spiedienu dažādās valsts institūcijās. Šajā pantā: "No Pindemonti" pārstāvēja kopējo vērtību dzīves Alexander. "Cilvēki" un "vara", kā pamatu izglītības, nevis lielos darbus mākslas un dabas skaistumu. Dzejnieks nevēlas kalpot valsts un paziņo to savā dzejā "No Pindemonti", kura nozīme bija skaidrs ikvienam, arī karali. Puškina nesaprot, kāpēc cilvēks būtu jākalpo valstij. Protams, dzejolis, kurā ir izteikts šo ideju, un pat atklāti, vienkārši nevarēja palaist garām cenzūru. Pat nosaukuma maiņa nav palīdzējusi Puškina, maiņa lineāls spēlēja savā labā. In 1855, viņš aizgājis uz troni, Aleksandra II. Dzejolis "No Pindemonti", publicēšanas gads, no kuriem - 1855 th, tas uzreiz prezentēts sabiedrībai.

Ne "franču" opozīcija politisko un personisko brīvību, un, protams, nevis par "itāļu" attiecīgais mēs esam ieinteresēti dzejolī. Tās saturs ir krievu tēma jau sen ir ierindota viena no top vietām darbos Aleksandra Puškina. Šī ir tēma liriska izbraukšanas no valstībā tirāniju un netaisnību, kas ir apsūdzība un noliegums šajā valstībā.

"No Pindemonti" un "laicīgs spēks"

Ja mēs skatāmies uz vienu faktu, kontūras šīs idejas vēl skaidrāk parādīt cauri. Papildus "No Pindemonti", 5. jūlijā, 1936 Puškina tika pabeigta "laicīgo varu". Šis darbs ir viens no svarīgākajiem Aleksandrs Sergeyevich poētiskā žurnālistikas. autora uzmanību piesaistīja šķietami vienu nenozīmīgu faktu. Templis atrodas, iespējams, aristokrātisks daļā Krievijas galvaspilsētā, varas iestādes lika likt divus apsargus ar pistoli pie krusta. Tas bija jādara šķietami, lai izvairītos no pārpratumiem. Tomēr Puškina redzēja to kā kaut ko pavisam atšķirīgu - simbolisku izpausmi cinismu un liekulību karaļa varas, kas ir norobežota no Kunga cilvēkiem, pat laikā reliģiskās ceremonijās.

Šie divi dzejoļi, kas izveidotas tajā pašā laikā papildina viens otru. Dažādos veidos Aleksandra atklāj sociālo un politisko sistēmu, kas valdīja tajā laikā. Puškina turpina cīņu par brīvību zem acs cenzūras garā to "veco himnas." Viņš stāv kā sociālo un personīgo neatkarību. Puškina saprot brīvību kā universālu ideju.

Sintaksi darbi

Attiecībā uz sintaksi, ņemiet vērā, ka īsu runu, no agrīnajiem darbiem raksturīga raksturo trīsdimensiju struktūru, iepazīstināja beigās. Tieši tāpēc, ka garīgi skaņas nodošanas dzīves aspekti, tuvu Puškina, un saraksts ienaidniekiem brīvību, no otras puses, grūts un uz leju, lai zemes.

Mākslas darbs "No Pindemonti", kura tēma ir svarīga vienmēr, tāpat kā daudzi cilvēki, jo īpaši jaunākajai paaudzei. Galu galā, jaunieši ir vairāk raksturīgs vēlmi pēc brīvības, noliegums iestāde. Dzejolis "No Pindemonti" iekļauti skolu mācību programmā. Tā māca jaunajai paaudzei neatkarību un patiesām vērtībām.