Gašparovs Mihails Leonovičs: biogrāfija, grāmatas

Pozitīvs ieguldījums Krievijas un Eiropas versijas teorijā devis ievērojams zinātnisks darbs akadēmiķis Gašparovs Mihails Leonovičs, pazīstamais literārais kritiķis, dzejnieks, filologs, senās literatūras vēsturnieks. Viņa zinātniskais darbs kļuva par reālu laikmetu krievu literārā kritikā. Mikaila Gasparova senās literatūras tulkojumi joprojām ir viens no labākajiem mūsdienu Krievijas praksē.

Bērnība

Dzimis Gasparovs Mihails Leonovičs 1935. gada 13. aprīlī Maskavā inteliģentajās ģimenēs. Viņa māte Elena Nyurenberg, nee Budilova, strādāja žurnālā Bezbozhnik kā redaktors, vēlāk aizstāvēja savu doktora disertāciju psiholoģijā un strādāja APN PSRS Psiholoģijas institūtā. Viņa bija precējusies ar kalnrūpniecības inženieri, Kalnu Karabahes dzimteni Leo Arsenievich Gasparovu. Kad Mihails bija ļoti jauns, viņi šķīra. Bet zēna īsts tēvs bija mātes kolēģis žurnālā Bezbozhnik, kurš vēlāk strādāja žurnālā Za Rulem un PSRS Zinātņu akadēmijas izdevniecībā. Tomēr Mihails Leonovičs nekad īpaši nerunāja par tēvu un visu savu dzīvi paņēma, ka viņa māte viņu pacēla, kas bija taisnība. Ar tēvu viņš tikās tikai tad, kad viņš bija pieaugušais.

Izglītība:

Kara laikā Maikls devās uz Maskavas skolu 12, kuru viņš pabeidza 1952. gadā. Jau skolā skaidri parādījās Gasparova humānā orientācija. Tāpēc viņa izvēle pēc filoloģijas fakultātes klasiskās nozares pēc skolas nebija pārsteidzoša. 1957. gadā absolvējis Maskavas Valsts universitātes panākumus. Pēc universitātes Gašparova Mihaila Leonoviča nolēma turpināt studēt zinātni un uzsāka maģistra studiju.

Zinātniskā karjera

Viņa zinātniskās intereses ir senā literatūra. Mihails Leonovičs labi zināja senās un mūsdienu grieķu valodas, latīņu valodu, viņš bija arī franču, vācu, itāļu valoda. Viņa doktora disertācija (1963) bija veltīta senai daiļradei. Ancient literatūra bija veltīta daudziem viņa darbiem un lekcijām. Kopš 1957. gada viņš 33 gadus bija PSRS Zinātņu akadēmijas Pasaules literatūras institūta senās literatūras nozares darbinieks.

Septiņdesmitajos gados parādījās otrā Garsparova mīlestība - versifikācija. No 1971. līdz 1981. gadam viņš piedalījās Maskavas un Tartu semiotikas skolas darbā, kura izstrādāja krievu formālistu darbus, interesējās par matemātisko un lietišķo valodniecību, poētiku. Doktora disertācija Gasparovs "Mūsdienu krievu dzeja: metrikas un ritmikas" kļuva par saikni savā versijā. 1990.gadā Garsparovs Mihails Leonovičs kļuva par Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievu valodas institūta stilistikas un krievu valodas nozares galveno pētnieku. Kopš 1990. gada viņš ir PSRS Zinātņu akadēmijas loceklis, kopš 1992. gada - Krievijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Kopš 1992. gada viņš strādāja RSUH augsto humanitāro pētījumu institūtā. 2002.gadā viņš vadīja Krievijas Zinātņu akadēmijas krievu valodas institūta strukturālās valodniecības un strukturālās poētikas nodaļu, kas šajā amatā palika līdz pat savām dienām.

Grāmatas un M. Gasparova darbi

Viņa dzīves laikā filologs publicēja daudzus darbus. Gāzparovs Mihails Leonovičs, kura grāmatas tagad ir klasiskas gan senās literatūras jomā, gan stilistikā, literārā kritika, kļuva par vairāku simtu rakstu autoru un vairākām monogrāfijām. Viņa savāktie darbi četros apjomos aptver viņa labos darbus par versifikāciju. Visus viņa darbus var sagrupēt vairākās lielās grupās: senās literatūras pētījumi, viduslaiku literatūras un mūsdienu literatūras darbi, raksti un grāmatas par krievu literatūru un mācības par versifikāciju.

Atsevišķa zinātnieka darba daļa sastāv no tautas zinātniskās grāmatas par seno kultūru: "Kapitolija vilks", "Izklaidējoša Grieķija". Gašparovs bija arī Mandelstam Encyclopedia galvenais redaktors, tādas slavenās sērijas kā literārie pieminekļi, Senās literatūras bibliotēka, "Sign Systems" žurnāli, Literatūras žurnāli, Ancient History vēsture, vairāki ārzemju periodiskie izdevumi .

Tulkošanas darbības

Viņa slava tika nogādāta Gašparovā ar seno tekstu tulkojumiem. Viņa produktivitāte un virtuozitāte kā tulks bija vienkārši pārsteidzoša. Gašparova tulkojums no senie grieķi Ovidija, Aristotle, Aesop joprojām ir nepārspējams ne tikai precizitātes, bet arī stilistiskās elegances dēļ. Savos tulkojumos krievu lasītājs varēja arī izlasīt antīkās dzejas, Čicerona, Horace, Diogenes Laertius.

Mācīšana

Akadēmiķis Gašparovs daudzus gadus mācījis Vēstures un pasaules kultūras teoriju, kas tika izveidots ar viņa aktīvo līdzdalību Maskavas Valsts universitātes Filozofijas fakultātē. Literatūras institūtā . M. Gorkija, viņš izlasīja dzejas un krievu dzejas kursus. Šīs lekcijas savāca liels skaits studentu, jo lektors Gasparovs bija iedvesmots un gaišs. Vēlāk dažas no šīm lekcijām tika iekļautas grāmatā "Par versēm".

Savāktie darbi

Gasparova raksti par versifikāciju un par krievu dzeju tika apkopoti četru tiltu izdevumā Selected Works. Pirmais sējums "On poets" ir veltīts senai dzejai kā klasiskās literatūras tradīciju avotam. Otrais sējums "On poems" pamatojas uz lekcijām universitātē un veltīts krievu dzejnieku - Tsvetajeva, Puškina, Feta, Khlebnikova, Majakovska, krievu avangardistu, Brodska - darbu analīzei. Gasparova tekstu analīze ir smalks un oriģināls pētījums ar visplašākajiem secinājumiem. Trešais tēls - "Par dzejomu" - ir veltīts virskārtības, stilistikas un poētikas teorijai. Sējums 4 - "Lingvistikas verse" - ir veltīts krievu dzejnieku darbu interpretācijai un analīzei.

Balvas

Gašparovs Mihails Leonovičs par viņa darbu ir atkārtoti saņēmis labi pelnīto balvu. Viņš ir Valsts balvas laureāts (1995), balvu "Apgaismotājs" īpašnieks Malaya Bukerovskaya un A. Bely balva . 2004. gadā viņš saņēma akadēmisko balvu. A. Puškina publikācijai "Selected Works" 3 apjomā.

Personīgā dzīve

Garsparovs ML jau gandrīz piecdesmit gadus bija gandrīz precējies ar literāro redaktoru Alevtīnu Mikhailovnu Zotovu. Pārim bija meita, tagad Elena, psiholoģijas zinātņu kandidāts, strādāja PSRS agrorūpniecības kompleksa pirmsskolas izglītības zinātniskajā institūtā un uzcēla divus Gasparova mazbērnus.

Pēdējie dzīves gadi

Kopš deviņdesmito gadu beigām akadēmiķis Mihails Gašparovs ir atklājis jaunu darbības jomu sev, viņš ir gandarīts par viduslaiku un jauno laikmetu dzejas eksperimentālajiem tulkojumiem. Viņa prezentācijā parādās L. Ariosto krievu dzejolis "Frenzied Roland", G. Geima dzejoļi. Un grāmata "Eksperimentālie tulkojumi" kļuva par reālu notikumu literārajā pasaulē.

2005. gada 7. novembrī nomira Gasparova, ar Maskavu Maskavas kapsētu viņš tika apbedīts ar godu.

Pēc Mihaila Leonoviča nāves sabiedrība uzzināja par vēl vienu viņa talanta aspektu. Viņa sieva Alevtina Mihailovna publicēja vairākas mazas viņa dzejoļu kolekcijas. Gassarovs pats neuzskatīja sevi par dzejnieku, sakot, ka tā bija tikai viņa reakcija uz lielo radītāju dzejoli.