Aleksandrs Pops: īss angļu dzejnieka biogrāfija

Aleksandrs Pops - slavenais tulkotājs 18.gadsimta radītajā Anglijas rakstnieka un dzejotāja Homēra darbos.

Jauniešu gadi

Piedzimuši no bagātīgas ģimenes, Aleksandrs Pops dzimis 1688. gadā 21. maijā. Bērna un jauniešu gados nākotnes rakstnieks pavadīja Vindzoras mežā, Binfīldā, kur viņa ģimeni 1700. gadā nomainīja rosīgs Londons. Mierīga lauku atmosfēra palīdzēja attīstīt Aleksandru kā cilvēku.

Savā mājās Aleksandrs Pāvs saņēma pienācīgu izglītību, kas ļāva viņam sākumā iesaistīties dzejas līnijās. Lielākā mērā nākotnes dzejnieks pievērsās Homes, Miltona, Virgilas episkajiem darbiem, piepildot ar varonīgām tēmām.

Literatūras ceļa sākums

Tāpat kā Virgils, Aleksandrs Pops ievadīja literatūru ar "pastorālo" (1709), un 1711. gadā iepazīstināja lasītāju ar dzejoli "kritikas pieredze", kurā, aizstāvot senatnes rakstniekus, viņš aicināja pašreizējo kritiķu aicinājumu piemērot iecietību , Tolerance un maigums. Šis darbs kļuva par sava veida manifestu no britu klasicisma renesanses periodā.

No 1712. gada līdz 1714. gadam Aleksandrs Pops, kas kopš bērnības bija satraukts par episko un iedzimto saitētību pret satīru, strādāja pie varoņa komikses dzejolis "Cirka izvarošana", kurā mūsdienu laicīgajā kopienā bija lieliska humora izjūta. Darbs stāsta par divām ģimenēm, kas strīdus satricinājušas vardarbīgi, jo jaunais valdnieks jokingly sagriež mīļāko čokurošanās. Starp citu, dzejas varoņu vārdi tika nosaukti planētas Urana pavadoņiem: Umbriel, Ariel un Belinda.

Aleksandra Pāvesta tulkojumi

Aleksandra Pāvesta tulkojums angļu valodā "Iliad" uz angļu valodu izraisīja viņa entuziasmu Homes darbā, kā arī tuvu draugu neatlaidību. Zinātnes trūkums par seno grieķu valodu, augstskolas trūkums vairāk nekā kompensēja autora milzīgās darba iespējas. Tulkošana 6 apjomā mākslinieciskā izteiksmē bija ļoti spēcīga un spilgta. Cītīgs darbs vilka uz vairākiem gadiem, no 1715 līdz 1726, un to veica iepriekš neizmantots pentametrs, pretējā gadījumā tas bija "varonīgs pants", kas kļuva par inovāciju angļu literatūrai.

1715. gadā notikušajos Jabobiešu nemieros katoļticīgo Aleksandra Pāvu, kas bija aizdomas, Vigu rakstnieki lielā mērā kritizēja par sazināšanos ar D. Arbetnot, J. Švīti un citiem. Pāvests bija spiests 1716. gadā pārvietoties kopā ar savu ģimeni Chiswick (netālu no Londonas), kur gadu vēlāk viņš apglabāja savu tēvu. Pēc tam viņa māte pārcēlās uz Twicken, apmetās mājā Temzas krastos un tur dzīvoja līdz savām dienām.

Par satīra aizsardzību

No 1722. līdz 1726. gadam pāvests arī tulkoja angļu valodu "Odiseja" bez jebkādas palīdzības no ārpuses un pēc tam sāka aktīvi interesēties par Šekspīra darbu, cenšoties saglabāt savus tulkojumus no orģinālam raksturīgajiem vulgariem. 1733. gadā gaismu uztvēra vairāki nozīmīgi darbi, tostarp Horace simulācijas, kas aizsargāja satīru un krasi kritizēja korumpētos politiķus. Aleksandrs Pops - 18. gadsimta dzejnieks, uzskatīja, ka satīrīšanai ir tiesības brīvi izteikt to, ko uzskata par nepieciešamu. Tāpēc, aiz sevis vērsto politiķu cīņas, karaliskajā ģimenē nonācīgie strīdi, aptverot visas apmaiņas spēles mānijas, viņš mēģināja dziedināt ar nožēlu. Visizcilākā no "Imitācijām" ir dzejolis "Vēstījums Arbetnotam", kas rakstīts 1734. gadā.

Līdz 56 gadu vecumam angļu dzejnieka veselības stāvoklis jau bija vājš astma un iekaisuma procesa pasliktināšanās nierēs. Miris Aleksandrs Pāvs, kura stihijas lieliski veicināja angļu literatūras attīstību un kļuva par viņas nenovērtējamu mantojumu 1744. gada 30. maijā.