Elastīgas valodas: jēdziena definīcija

Valodu klasifikācija noteikti ir ļoti sarežģīta un ietilpīga. Kas ir valodas un valodas, kādas ir tās valodas, kādas valodas tā pieder dzimtajā valodā, šie jautājumi vienkārši nerodas ikdienas situācijā. Valodu tipoloģija ir nozīmīga cilvēkiem, kas strādā sakaru un starptautisko tehnoloģiju jomā. Katrs studentu filologs to uzzina sirdī. Daudzi, iespējams, teiktu, ka šī informācija viņiem nav nepieciešama un nevajadzīga, bet vai tā ir tā? Iespējams, ir vērts zināt par savas dzimtās valodas vietu visaptverošā sistēmā, lai apzinātos tās valodu unikalitāti un izprastu ikvienu vārdu, ko mēs katru dienu runājam, vēsturisko un kultūras vērtību.

Vispārīga informācija

Valodu sadalījums pastāv saskaņā ar dažādām klasifikācijām. Pēc ģenealoģiskās klasifikācijas valodas tiek sadalītas ģimenēs, kuras savukārt ir grupas, kurām ir arī filiāles. Slavens gandrīz visai sadalīšanai valodu grupās ietver indoeiropas, kaukāziešu, ķīniešu-tibetiešu, altāra un daudzas citas valodas. Savukārt indoeiropiešu ģimene ir sadalīta grupās, slāvu, ģermāņu, romāņu uc Piemēram, angļu valoda ir indoeiropiešu ģimene, Vācijas grupa, rietumu daļa. Krievu valoda pieder slāvu grupai indoeiropiešu valodās. Šī valodu klasifikācija norāda uz viņu attiecībām. Turklāt valodas tiek dalītas ar citām funkcijām. Ir morfoloģiska un gramatiska klasifikācija.

Valodu morfoloģiskā klasifikācija.

Ne maznozīmīga ir valodu morfoloģiskā vai tipoloģiskā klasifikācija, kas, kā norāda nosaukums, norāda valodas izglītošanas veidu. Saskaņā ar šo klasifikāciju ir četru veidu valodas: 1) izolējošs vai amorfs, 2) sastāvā vai polisintētisks, 3) inflektīvs, 4) aglutinatīvs. Šo tēmu pētīja vislielākie visu laiku valodnieki. Piemēram, vācu filologi Augustus un Friedrich Schlegel vienreiz nonāca pie secinājuma, ka valodas ir sintētisks un analītisks izglītības veids. Vēl viens slavenais vācu filologs Wilhelm von Humbold pilnveidoja teoriju, padarot to tādu, kāda mums ir šodien.

Selektīvās un aglutinācijas valodas ir pretēji.

Lai labāk izprastu šo tipu būtību, tie būtu jāizjauc salīdzinājumā, jo tiem ir pretējas īpašības. Sāksim ar vārdu "inflective" un tā etimoloģiju. Vārds nāca no latīņu flectivus "elastīgs", kas nozīmē elastīgu valodu struktūru. ELEKTĪVĀS VALODAS ir vārdu veidošanas valodas , kurās viens pamatojas uz vārdu bāzes, pievienojot dažādas izpausmes ar daudzveidīgām un daudzuzdevīgu nozīmi. Vārds aglutinatīvs nāk no latīņu aglutinācijas - "līmēšana" un nozīmē nemainīgu, noturīgu sistēmu.

Aglutinatīvās valodas

Agglutinatīvās valodas ir vārdu veidošanas valodas, kuras rodas, pievienojot morfēm, kurām ir tikai viena nozīme un kas nav pakļauti nekādām izmaiņām. Agglutinativās valodās ir, piemēram, turku un somugru. Spilgts šīs grupas valodu piemērs ir japāņu, baškīru vai tatāru. Piemērs: tatāru vārds " hatlarynd ", kas tulkojumā nozīmē " viņa vēstulēs ", sastāv no morfēmu datiem: " būda" - "vēstule", " lar " - morfēma ar daudznacionālo vērtību, " ын " - trešās personas morfēma, "Jā" nozīmē vietējo gadījumu. Tas nozīmē, ka katram morfēmam ir tikai viena nozīme. Vēl viens spilgts piemērs no baškīru valodas: vārds " bash", kas tulko kā "galva", ir nominācijas gadījuma, vienskaitļa nozīme. Mēs to papildinām ar morfēmu "lar" - " bash-lar", un tagad tas nozīmē "head", tas ir, morfēmam "lar" ir viena nozīme - daudzskaitlis.

Valodas inflectional tipa

Tagad mēs detalizētāk apspriedīsim valodu valodu. Kā jau minēts iepriekš, morfēmam šajā gadījumā ir vairākas nozīmes, kuras mēs varam redzēt dzimta krievu valodas piemērā. Īpašības vārdam " skaisti " ir beidzies " y ", kas vienlaikus norāda uz vīriešu dzimumu, nominācijas gadījumu un daudzskaitļiem. Tādējādi viens morfems ir trīs vērtības. Darīsim vēl vienu piemēru: lietvārds " grāmata ", kas beidzas ar " a " ietver sievišķā dzimuma, vienreizējā un nomināla nozīmi. Tādējādi var secināt, ka krievu valoda ir fiktīva. Citu valodu valodu piemēri var būt vācu vai latīņu valoda, kā arī vairums zināmo indoeiropiešu ģimenes valodu , it īpaši visas slāvu grupas valodas. Atgriežoties pie 18. gadsimta vācu zinātniekiem, ir vērts atzīmēt, ka tulkošanas valoda, savukārt, var būt sintētisks vai analītisks izglītības veids. Sintētiskā metode nozīmē to, ka vārdu veidošana notiek, pievienojot dažādas morfēmas, sufiksus un pēcfiksus. Analītiskā metode ļauj jums izmantot vienus un tos pašus pakalpojumu vārdus. Piemēram, krieviski mēs varam teikt, ka es rakstīju , izmantojot nākotnes laika beigas, kas ir sintētiskais izglītības veids. Vai arī jūs varat teikt " Es rakstīšu ", izmantojot nākamo servisa vārdu " Es būšu ", kas ir analītiskas metodes piemērs. Ir vērts atzīmēt, ka šajā klasifikācijā nav skaidru atšķirību, daudzās valodās ir dažādi vārdu veidošanas veidi. Interesants jautājums ir par to, vai angļu valoda, kas šodien ir visvairāk pētīta infekcija vai aglutinatīvs?

Angļu valoda ir pārejoša?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, jums jāveic neliela analīze, pamatojoties uz iepriekš iegūto informāciju. Paņemiet angļu vārdu " guļ ", kas nozīmē " guļ ", kur beigu s ir trešās personas vienīgā nozīme, kas ir saspringta. Vienam morfemam ir trīs nozīmes. Kopā, angļu valoda ir valodnieciska. Lai stiprinātu teoriju, ir daži piemēri: vārds " ir Pabeigts "ar nozīmi" izgatavots ", kur pakalpojuma vārds" ir "parāda daudzvalodu un lielisku laiku tajā pašā laikā; « Vai Ēšana "-" ēd ", kur oficiālais vārds" is "ir vienskaitļa, trešās personas, pašreizējā laika vērtība. Pilns piemērs ar oficiāliem angļu valodas vārdiem runā galvenokārt par analītisku vārdu veidošanas veidu.

Īsumā par izolācijas un polisintēzes valodām

Izlases un aglutinācijas valodas visplašāk izplatītas visā pasaulē, tomēr tomēr ir vēl divi veidi. Izolējošās vai amorfās valodas ir valodas, kuru vārdu veidošanos raksturo pilnīga vārdu pārmaiņu un morfēmu papildinājumu trūkums. Tātad viņu vārds. Šādas valodas ir, piemēram, ķīniešu. Frāze " cha boo bu " apzīmē " es nerunāju tēju ". Iekļaujot vai polisintētiski varbūt visgrūtāk apgūstot un izrunājot valodas. Vārdu veidošanās tajās notiek, pievienojot vārdus viena otrai, kas veidojas ar teikumiem. Kā, piemēram, Meksikas valodā " ninakakwa" , kur " ni " - " es ", " naka " - " es ēst ", " kwa " - " gaļa ".