Noziedzības subjektīvā puse

Būdama sociāli bīstama rīcība, noziegumu izraisa savstarpēji saistītas subjektīvas un objektīvas pazīmes. Tie ietver objektu un objektīvās īpašības. Pirmais ir nozieguma priekšmets un subjektīvā puse. Tos apvieno fakts, ka atšķirīgas pieejas raksturo viena lieta - nelegāla rīcība.

Noziedzības subjektīvā puse atspoguļo visus iekšējos procesus, kas notiek apzinātai un vēlējamai personai, kura izdarījusi vai gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Faktiski pastāv nešaubīga pastāvēšana par abu rakstura īpašībām. Gan mērķis, gan subjektīvā nozieguma daļa ir atkarīga no pašas rīcības, vienlaikus un vienā vietā, ko izdarījusi persona. Tomēr teorētiskā analīze prasa, lai abas īpašības tiktu ņemtas vērā atsevišķi, paturot prātā to iekšējo vienotību.

Noziedzības subjektīvās puses jēdziens un nozīme

Saturs ir pilsoņa garīgā darbība. Noziedzības subjektīvās puses pazīmes ietver vainu, mērķi un motīvu. Pēdējie divi attiecas uz papildu parametriem. Kopumā tie atspoguļo iekšējo procesu, kas notiek pilsoņa psihes laikā, kā arī atspoguļo viņa gribas un apziņas savstarpējo saistību ar izdarītajām vai aizdomās turētajām bīstamām darbībām. Starp fakultatīvajām īpašībām tiek uzsvērtas arī cilvēka emocijas (emocijas). Kā obligāti, šīs (neobligātās) zīmes reti tiek norādītas likumā, tomēr to klātbūtne var ietekmēt soda noteikšanu vai kvalifikāciju.

Noziedzības subjektīvā puse tiek izmantota, lai nošķirtu starp nelikumīgām darbībām savā starpā, kā arī atšķirtu tos no citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Krimināltiesiskā nozīme katrai pazīmei ir atšķirīga.

Izvēles zīmes (emocijas, mērķis, motīvi) uzņemas obligātu statusu gadījumā, ja likumdevējs tos iekļauj pieejamā korpusa pretrunā. Dažādos gadījumos tie var ietekmēt kvalifikāciju vai tikt ņemti vērā soda individualizācijā, kas darbojas kā atbildību pastiprinošs vai mīkstinošs apstāklis.

Vīni, kas izpaužas neuzmanības vai nolūka veidā, attiecas uz jebkuras nelikumīgas darbības obligātajām īpašībām. Neatkarīgā vainas dēļ nav kriminālatbildības, neatkarīgi no likuma smaguma.

Vainojums attiecas uz pilsoņa attieksmi pret viņu veikto darbību un viņa sekām.

Nelikumīgas rīcības sabiedrisko briesmu pakāpe un raksturs lielā mērā ir atkarīgs no rīcības motīviem un mērķiem.

Motīvs ir apzināta motivācija izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Pamats ir cilvēka vajadzība pēc nemateriālajām vai materiālajām precēm. Parasti nozieguma motīvi pamatojas uz bažas par motivāciju. Tajos ietilpst jo īpaši greizsirdība, alkatība, skaudība, huligānas motīvi, karjerisms un citi.

Mērķis ir kriminālnoziegums par vēlamo gala rezultātu. Mērķa sasniegšana, citiem vārdiem sakot, vainīgais tiek veikts, izdarot noziedzīgu nodarījumu.

Tādējādi no iepriekš minētā vairāki secinājumi atspoguļo subjektīvo nozieguma pazīmju nozīmīgumu:

1. Tie ir neatņemams elements jebkura nodarījuma sastāvā.
2. Integrāla īpašība ir vīns. Bez tā, nav visne subjektīvākā puse un nozieguma kopums kopumā.
3. Noziegumam jābūt pareizi pamatotam un kvalificētam. Lai to izdarītu, ir pareizi jānosaka nodarījuma subjektīvā puse , visas tās īpašības, kas ir daļa no kompozīcijas. Tajā pašā laikā kļūst iespējams norobežot dažus nelikumīgus aktus no citiem.
4. Subjektīvās puses identificēšana ļauj individualizēt gan atbildību, gan sodu. Ir arī iespējams noteikt vainīgā ieslodzījuma režīmu.
5. Subjektīva puses apzināšana palīdz nostiprināt un nodrošināt tiesiskumu.